IP telefonijas vēsture

1995.g. februāris. Izraēlas kompānija VocalTec ir izlaidusi pirmo Internet Phone programmas versiju, kas tika izstrādāta multimediju PC īpašniekiem, kuri strādā, izmantojot Windows. Tas kļuva par svarīgu notikumu Interneta telefonijas attīstībā.

Tajā pašā 1995. gadā citas kompānijas ļoti ātri novērtēja perspektīvas, kas deva lielas iespējas sarunāties, atrodoties dažādās pasaules malās un nemaksāt par starptautiskajiem zvaniem. Tirgū parādījās produkcija, kas ir paredzēta sarunām caur Tīklu.

1996. gada martā (tieši šis datums ir oficiālā IP-telefonijas „dzimšanas diena") notika vēl viens svarīgs notikums. Tika paziņots par kopīgo projektu ar nosaukumu „Internet Telephone Gateway", kas tika organizēts starp divām kompānijām: viena jau ir mums pazīstama kā VocalTec un otra - lielākais PN ražotājs datora telefonijai - Dialogic. Šīs sadarbības mērķis bija ar parastu telefona aparātu iemācīties strādāt caur internetu, lai starp Tīklu un TfOP tiktu uzstādīta specializētā vārteja. Tai tika piešķirts nosaukums VTG (VocalTec Telephone Gateway) un tā ir specializēta programma, kas izmantoja balss plates Dialogic kā interfeisu ar parastajām telefonlīnijām. Daudzkanālu balss plates ļāva, pirmkārt, vienai VTG sistēmai uzturēt līdz pat astoņām neatkarīgām telefonu sarunām caur Tīklu, bet, otrkārt, izvairījās no adresācijas problēmām, pārveidojot parastus telefona numurus IP adresēs (un pretēji). Viena lietotāja sarunai šajā produktā bija pietiekami plaša (11 kb/s) kanāla josla (mūsdienīgiem produktiem tā ir cita). Šādā veidā kanāla augstās saspiedes iespēja un mazā sakaru vērtība deva priekšnosacījumus būtiskajām telekomunikācijas pasaules izmaiņām.

Vēl pēc gada divu parastu telefona abonentu (kuri atrodas dažādās pasaules pusēs) savienojumi caur Internetu bija ļoti parasta lieta.

2001. gadā gan pasaules, gan Krievijas IP telefonijai bija 5 gadi. Krievijā pirmā vārteja parādījās 1996. gada novembrī un tika pārdota osetīnam vārdā Alāna no Amerikas štata Minesota, kurš pirmais Krievijā organizēja IP telefonijas kanālu, savienoja Maskavas pilsētu Pavadoi Zeļenogrādu ar tālo Minesotu. Pirmā „Krievijas" VocalTec Telephony Gateway sērijas numurs ir iespaidīgs - 000020, t.i., Krievija ir pievienojusies IP telefonijas apgūšanai, kad visā pasaulē tika pārdotas tikai 19 iekārtas, kas nodrošināja šo sakaru veidu.

Šīs tehnoloģijas priekšrocības un trūkumi tiks apskatīti atbilstošajā sadaļā.


Telefonija lokālajā tīklā

Sākumā datortīkli un telefonu sistēmas tika izmantotas dažādiem mērķiem: pa tīklu tika nodoti dati, bet ar telefonsistēmu - balss. Bet ar laiku robežas starp tiem kļuva nepamanāmas.

No sākuma gan balss, gan dati tika pārraidīti caur telefontīklu analoga formā. Balss signāls bija analogs pēc savas dabas un tādējādi gāja cauri telefonlīnijām bez izmaiņām. Digitālie dati, turpretī, tika pārveidoti analoga signālos ar modema palīdzību - tikai pēc tam informāciju varēja pārraidīt pa analoga telefona tīklu.

Tomēr ar laiku telefona tīkls tika pārveidots ciparu informācijas attēlošanā; tas kļuva iespējams, pateicoties platjoslas koaksiālā kabeļa nomainīšanai uz optisko kabeli. Mūsdienās balss tiek pārveidota ciparu formā, izmantojot kodekus, bet dati, kas no sākuma tika attēloti ciparu formā, tiek pārraidīti pa telefona līnijām bez izmaiņām.

Lokālie tīkli tāpat tika izmainīti. Lokālie tīkli, kas tika paredzēti tikai datu pārraidei, ar laiku sāka uzturēt arī citus informācijas veidus. Parādoties multimedijai, balss un video tika pārraidīti pa datortīkliem, bet datortelefonijas (CTI) attīstība rādīja pielikuma tipa rašanos „universālā pastkaste" elektroniskajam pastam, faksimila paziņojumiem un balss pastam. Šodien sarežģītas telefonu izsaukumu apstrādes programmas ar grafisko interfeisu ļauj vadīt telefonu caur personāldatoru un lokālo tīklu. Galda dators spēj veikt telefona zvanu, pārslēgt izsaukumu uz citu numuru vai organizēt telefona konferenci.

Dators + telefons = CTI

Analoga signālu var pareizi atjaunot, ja diskretizācijas frekvence divkārši pārsniedz signāla frekvenci, tātad, analoga balss signāls, kas ir ierobežots ar diapazonu 4000 cps platumā, var tikt adekvāti numurēts, tikai ja tā līmenis ir 8000 reizes sekundē.

Katras mērīšanas rezultāts aizņem vienu baitu. Mums ir: 8000 baiti sekundē un 8 biti katrā baitā. Kopā: datu plūsmas apjoms, kas pārraida cilvēku balsi, sastāda 64 000 biti sekundē, vai 64 Kb/s. Visām esošajām ciparu līnijām ir caurlaides spēja vai nu 64 Kb/s, vai tāds, kas dalās bez atlikuma ar šo skaitli. Piemēram, kanāla T-1 caurlaides spēja ir 15444 miljonu bitu sekundē, kas atbilst 24 savienojumiem pa 64 Kb/s katrs, plus 8 Kb/s kontrolei un vadībai. Analoģiski, ISDN BRI līnijas sastāv no diviem kanāliem pa 64 Kb/s un šaura vadības kanāla.

Kādā veidā pārraidītā pa lokālo tīklu numurētā balss ietekmē tās ražīgumu? Ar kanāla ātrumu 64 Kb/s katra balss plūsma aizņem apmēram vienu procentu no lokālā tīkla Ethernet efektīvas caurlaidspējas. Pie tādas attiecības viena līdz divas sarunas nekādā veidā neietekmēs tīkla darbu, bet jau desmit un vairāk sarunas var būtiski ietekmēt tīklu.

Pirmie datortelefonijas sērijas līdzekļi parādījās vairāk nekā pirms 10 gadiem, kad runas apstrādes tehnoloģijas attīstība ļāva pārvarēt kritisku kritērija funkcionalitāte/vērtība robežu un rezultātā iegūt komerciālus risinājumus. Pirmkārt, datora telefonijai bija stimuls attīstīties tālāk, pateicoties ciparu signālu procesoru (Digital Signal Processing - DSP) vērtības samazināšanai un to ražīguma palielināšanai, tā kā runas apstrādes iekārtu funkcionālās iespējas ir nosākamas ar DSP ražīgumu.

Apmēram līdz 1991. gadam datora telefonijas sistēmas bija lieli skaitļošanas kompleksi (lieldatora klases), tie varēja būt autonomi vai tika integrēti lielās ATS. Tādi kompleksi maksāja ap dažiem simts tūkstošiem dolāru, to apjoms bija simts kanālu, un tas bija galvenais iemesls, kāpēc šīs sistēmas bija tik nepopulāras, tās izmantoja slēptās tehnoloģijas. Izmaiņu (modifikāciju) veikšana tādās sistēmās tika saistīta ar lielām grūtībām.

1991. gadā stāvoklis izmainījās. Tika izstrādāta jauna pieeja datora un telefona sistēmu izstrādei; notikušās izmaiņas var salīdzināt ar revolūciju skaitļošanas tehnikā, kas ir saistīta ar personāldatora izgudrošanu. Uz atklātu standartu pamata parādījās lokanas tehnoloģijas, kas pilnībā nodrošināja lietotņu izstrādi atbilstoši lietotāja pieprasījumiem. Sākot ar neliela mēroga lietotni, organizācija saņēma iespēju pakāpeniski palielināt sistēmas apjomus (uzstādot papildu iekārtu) un pievienot jaunas programmnodrošinājuma funkcijas. Tas patiešām līdzinās pārejai no lieldatoru sistēmām pie lokāliem skaitļošanas tīkliem uz klientu serveris bāzes arhitektūras: uzreiz nebija nepieciešams veikt tik lielus kapitālieguldījumus un parādījās iespēja pakāpeniski paplašināt sistēmu (patiesībā, paplašināt sistēmas var arī uz lieldatoru bāzes, pievienojot tiem jaunus terminālus; tomēr pamatieguldījumi tiek veikti sistēmas sākuma izstrādes posmā).

Strauja datortelefonijas popularitātes palielināšanās ir saistīta ar tehnisko revolūciju šajā jomā un elastīgu moduļsistēmu parādīšanos uz atvērtu standartu bāzes. Faktiski tirgū parādījās tāds konstruktors, no kura var veidot aparatūras kompleksu, kas tieši atbilst konkrētās lietotnes vajadzībām. Atklātie standarti daudzām PN izstrādes kompānijām deva pieeju datortelefonijas tehnoloģijām.

Šodien datora telefonija sniedz daudz jaunu pakalpojumu. DT sistēmas risina daudz dažādu uzdevumu kā lielām korporācijām, tā arī nelielām firmām un pat privātpersonām, jo tām piemīt pielāgošanās spēja un liela mēroga iespējas. CTI tehnoloģijas nodrošina šādas funkcijas:

  • Balss pasts
  • Unificētā paziņojumu apmaiņa
  • Faksimila sistēmas
  • Elektroniskā sekretāre
  • Uzziņu informacionālās sistēmas
  • Paziņošanas sistēmas
  • Call-centri
  • Bankas sistēmas (telebankings)
  • Sarunu ierakstīšanas sistēmas